piektdiena, 2008. gada 18. janvāris

Kāpēc mēs atteicāmies no balvas

Saka jau, ka cilvēks sāk taisnoties tikai tad, kad jūtas par ko vainīgs… Taču šī nav tā reize. Vienkārši sāka šķist, ka ir jāpaskaidro, kādēļ atteicāmies no tik iekārojamā iPoda, naudu ziedojot labdarībai. Tiesa gan, šeit es paskaidrošu savus personīgos apsvērumus – Satīrsir liels puika, un lai pats atbild par saviem lēmumiem :)
Jau brīdī, kad nolēmām piedalīties otrajā sarkanais.lv rīkotajā konkursā, bija skaidrs, ka iPods mums nafig nav vajadzīgs – patlaban uz mums diviem mājās ir jau trīs portatīvās mūzikas atskaņošanas ierīces, to starpā arī iepriekšējā konkursā saņemtais iPod shuffle (kuru es pati lietoju, kurā mūzikas ielādēšana ir sasodīti neērta, kurš bija kā arguments tam, ka iPod vismaz man nav vajadzīgs). Nu lūk. Tas, kāpēc negribēju iPod, tā kā būtu noskaidrots.
Otrā daļa – par ziedot.lv Ir tā, ka mēs savā visnotaļ dīvainajā veidā esam cilvēki ar pilsonisko apziņu. Kas ir samērā absurdi, ņemot vērā faktu, ka cilvēki in general mums riebjas. Jā, mēs mēdzam noziedot pa summiņai tajā pašā ziedot.lv, lai arī uz ielas ubagiem naudu nedodam, tā vietā viņiem nopērkot ko ēdamu. (Atcerējos vienu pasenu notikumu, kad tantiņa pie Rimi lūdza naudu ēdienam. Naudu neiedevu, sapirku maizi, gaļu, sieru, vēl visu ko kopsummā uz latiem pieciem. Kad iedevu tantukam maisiņu, viņa gandrīz apraudājās. Bet nu es novirzījos no tēmas). Jā, mēs arī zvanām policijai, redzot nelikumības. Un glābjam noklīdušus dzīvniekus. Nu, tagad visiem skaidrs, cik mēs esam labiņi? :D
Taču ir arī pasākumi, ko vismaz es neatbalstu. Es neziedoju naudu bērniem, kuri varēs dzīvot, vien pateicoties kādai operācijai – jo esmu par dabisko atlasi. Tāpat es neziedoju vientuļām jaunajām māmiņām – stulbumu nemēdzu atbalstīt. Taču akcijai Saulainas dienas mūsu bērniem gan nolēmu ziedot, turklāt visnotaļ merkantilu apsvērumu dēļ. Jo par šo naudiņu tiks uzcelta vecāku māja, kuru, iespējams, pašai vēl nesaredzamā nākotnē varētu nākties izmantot. Tā lūk. Viss ir pavisam vienkārši.

Un, speciāla norāde Mārim, aka nombre, un līdzīgi domājošajiem. Mēs, tb, Satīrs un Nimfa, neesam sarkanais.lv “iekšējie cilvēki”. Konkursos piedalījāmies ar mums vien zināmu mērķi, kas tagad arī ir sasniegts, pagaidām gan par to neko vairāk nestāstīšu. Un vismaz es piedalījos arī sporta pēc. Mēs gribējām uzvarēt, un to arī izdarījām. Un piedalījāmies tieši uzvaras, ne iPoda dēļ. Paldies par uzmanību.

1 komentārs:

mfz teica...

Visu cieņu par šādu lēmumu.